изумля́ть
verboimperfectivo
Par de aspecto изуми́тьadmirar; maravillar
Significados
- admirar
- maravillar
- pasmar
- sorprender
Conjugación
| Presente | |
|---|---|
| я | изумля́ю |
| ты | изумля́ешь |
| он / она / оно | изумля́ет |
| мы | изумля́ем |
| вы | изумля́ете |
| они | изумля́ют |
| Pasado | |
|---|---|
| Masculino | изумля́л |
| Femenino | изумля́ла |
| Neutro | изумля́ло |
| Plural | изумля́ли |
| Imperativo | |
|---|---|
| Singular | изумля́й |
| Plural | изумля́йте |
Participios
| presente | pasado | |
|---|---|---|
| Activo | изумля́ющий | изумля́вший |
| Pasivo | изумляемый | — |
| presente | pasado | |
|---|---|---|
| Gerundios | изумля́я | изумляв, изумлявши |