взбаламу́тить взбаламутить

verbperfective

Meanings

  1. trouble, stir up, disturb, upset

Conjugation

Future
явзбаламу́чу
тывзбаламу́тишь
он / она / оновзбаламу́тит
мывзбаламу́тим
вывзбаламу́тите
онивзбаламу́тят
Past
Masculineвзбаламу́тил
Feminineвзбаламу́тила
Neuterвзбаламу́тило
Pluralвзбаламу́тили
Imperative
Singularвзбаламу́ть
Pluralвзбаламу́тьте

Participles

presentpast
Active—взбаламу́тивший
Passive—взбаламу́ченный
presentpast
Verbal adverbs—взбаламу́тив, взбаламутивши