баламу́тить
verbimperfective
Aspect partner взбаламу́титьtrouble, stir up, disturb, upset
Meanings
- trouble, stir up, disturb, upset
Conjugation
| Present | |
|---|---|
| я | баламу́чу |
| ты | баламу́тишь |
| он / она / оно | баламу́тит |
| мы | баламу́тим |
| вы | баламу́тите |
| они | баламу́тят |
| Past | |
|---|---|
| Masculine | баламу́тил |
| Feminine | баламу́тила |
| Neuter | баламу́тило |
| Plural | баламу́тили |
| Imperative | |
|---|---|
| Singular | баламу́ть |
| Plural | баламу́тьте |
Participles
| present | past | |
|---|---|---|
| Active | баламу́тящий | баламу́тивший |
| Passive | баламутимый | баламученный |
| present | past | |
|---|---|---|
| Verbal adverbs | баламу́тя | баламутив, баламутивши |