покати́ть
verboperfectivo
Par de aspecto кати́тьandar; montar
Significados
- echar a rodar
Conjugación
| Futuro | |
|---|---|
| я | покачу́ |
| ты | пока́тишь |
| он / она / оно | пока́тит |
| мы | пока́тим |
| вы | пока́тите |
| они | пока́тят |
| Pasado | |
|---|---|
| Masculino | покати́л |
| Femenino | покати́ла |
| Neutro | покати́ло |
| Plural | покати́ли |
| Imperativo | |
|---|---|
| Singular | покати́ |
| Plural | покати́те |
Participios
| presente | pasado | |
|---|---|---|
| Activo | — | покати́вший |
| Pasivo | — | пока́ченный |
| presente | pasado | |
|---|---|---|
| Gerundios | — | покати́в, покативши, покатя́ |