зашевели́ть
verbperfective
Meanings
- to stir, to move, to begin to move, to wiggle
Conjugation
| Future | |
|---|---|
| я | зашевелю́ |
| ты | зашевели́шь |
| он / она / оно | зашевели́т |
| мы | зашевели́м |
| вы | зашевели́те |
| они | зашевеля́т |
| Past | |
|---|---|
| Masculine | зашевели́л |
| Feminine | зашевели́ла |
| Neuter | зашевели́ло |
| Plural | зашевели́ли |
| Imperative | |
|---|---|
| Singular | зашевели́ |
| Plural | зашевели́те |
Participles
| present | past | |
|---|---|---|
| Active | — | зашевели́вший |
| Passive | — | зашевелённый |
| present | past | |
|---|---|---|
| Verbal adverbs | — | зашевели́в, зашевеливши |
Examples
- Он зашевелил пальцами.He wiggled his fingers.